11

Vienpadsmitā diena.

Ho ho , Labrīt!

Kāds skaists rīts. Bija vērts celties tik agri, lai redzētu šo skatu :)

Saule lec un krāso sniegotās virsotnes zelta krāsā.

Nu gluži kā pasakā.

Protams rodās vēlme uztaisīt dažas tradicionālās "TŪRISTU BILDES"

VAR ARĪ ŠĀDI :D

pie fototapetēm āgenskalnā :D  - nu ne gluži :D

Vispār tur ir tik skaisti, ka to  nemaz tā nevar pastāstīt un kur nu vēl nofotogrāfēt...

Šodienas plāns ir uzkāpt līdz 4300m kur atrodas augstākā apmetne šajā maršrutā - Gosainkunda ezers. Itkā esam aklimatizējušies, bet kāpt tikuntā paliek arvien grūtāk.

Tā saucamo viesnīcu ūdens apgāde ir vienkārši augstāk kalnā esošā avotā ielikta plastmasas caurule, kurā līdz ar iespaidīgo kritumu pamazām rodas spiediens. pa nakti mēdz piesalt, un ja sals gadās tāds bargāks (kā tas bija šonakt), tad šī caurulīte mēdz sasalt un ūdens jau neies gaidīt. Savienojuma vieta izrādījās vājāka...

tad nu sanāk šādas skaistas ledus skulptūras

Ledus skulptūras kalnos

Kāpjam lēnu un piesardzīgi, jo pirmām kārtām ātrāk nesanāk, un otrām kārtām tā var noraut augstuma slimību.

Piestājām pie kādas kapeņtempļa vietiņas uzēst otrās brokastis

un protams pabildēties :)

Kartiņa.

Našķi garšo īpaši labi. arī tāpēc ka tie vairs nebūs jānes mugursomā.

Skats apkārt un mērogs skatam ir neiedomājams

zābaks sniegā Part2. nu jau ir daudzāk sniega.

Sajūta ir tāda, ka es itkā atrastos uz citas planētas.

Nepāliešu nacionālais simbols. Pāva mātītei līdzīgas vistiņas, kuras vairāk skraida nekā lido. sauc tās par Lhophophorous (Daphe in Nepali)

Dažas bildes ieskatam arī no citiem avotiem

Taka vijas augšup pa LIELAS gravas malu.
Tā ir tiešām tik liela...

Ceļš ir patiesi grūts, jo trūkst elpa. Saule silda, bet pūš ledains vējš. Ja iet par ātru, tad ir karsti un pēc 5 soļiem jau esi aizelsies, un trūkst skābekļa. Ledainas gaiss arī nenāk par labu, ja to mēģina vilkt pa taisno plaušās iekšā. Bet, ja iet par lēnu, tad paliek auksti.

Ik pēc maza laiciņa gribās atpūsties, bet tikai mazliet. Lai nenosaltu.

Pāris mēģinājumi iebildēt jocīgo skatu, kad nav atskaites punkta horizontālai virsmai. VISS ir slīps.

Sāku Just reiboni galvā un mazliet galvassāpes, bet dažiem gāja grūtāk.

Dzērām Govindas sarūpētu minerāļu dzērienu. (būtībā parasti šķīstošie vitamīni ar minerāliem, tikai kādas 5 tabletes vienā glāzē) Tas ir svarīgi, lai vieglāk varētu paciest retināto gaisu un mazo gaisa spiedienu. Kāpjot nu jau cik dienas, esam izsvīduši pārāk daudz minerālās vielas no sava organisma. Kaut kā jau tās ir jāatgūst

Lienītei palika slikti ap dūšu un nācās izmantot aptieciņu.
Acetazolamīds mazliet atlaiž.
Gids gideons Govinda, jau stāsta visādus briesmu stāstus par augstuma slimību. Pirmos simtomus, kuri daži jau itkā esot jūtami.
Vis trakākais kas var būt tā ir dekompresija, kad no mazā atmosfēras spiediena asinīs veidojas sīki skābekļa burbulīši.
esot divi varianti - plaušu tūska - trūkst elpa, nevar paelpot un letāls iznākums, vai smadzeņu tūska - letāls iznākums

Mazliet atgulties, un kas vēl arī palīdz tas ir pakārts nekustīgs svārsts. Jo tas karājas tiešām uz leju taisni. Tas šeit bija vienīgais objekts,kas bija perpendikulārs zemei. Un kādu laiku uz to skatoties, paliek vieglāk.
Tad nu pēc atpūtas ņēmu arī Lienītes somu un lēnām rāpāmies tālāk augšup.

Par aklimatizācijas noslēpumiem var palasīt šeit
http://apcelo.lv/aklimatizacija-kalnos/

Esam stipri un saņemamies. vismazāk jau gribētos iet atpakaļ dēļ tās augstuma slimības.

Kalnu ezeriņš
izskatās mazs, bet patiesībā ir tīri paprāvs, tikai tālu.

Te tiešām aug tikai zema izdegusi zālīte un zilās puķītes.

Skaistie ezeri.

Sastapām arī tādus "gidus", kuri mums parsīja kur un cik tālu jāiet līdz nākamai apmetnei.
Ir te arī tādi kurus varētu nosaukt par Mantu nesējiem, nevis Gidiem.

Mūsu taka.
Arvien grūtāk kāpjās. Sāp galva un reibonis mazliet traucē baudīt dabas skaistumu. Vismazāk gribas noķert augstuma slimību. bet sajūta tāda ka daudz netrūkst. Elpot arī grūti.

Un beidzot Gosainkundas apmetne

Ar divām somām kāpt šitādā augstumā nav viegli. Ņemot vērā, ka Latvijas plakanumā dzīvojot, nēsmu bijis vēl tik augstu.

Gliemezītis hotdogs rāpjas tālāk :D

Pēdējie metri šodien

esam klāt
4380m

beidzot ēdiens.
Šī ir augstākā apmetne šajā maršrutā. Te ir 2-3 "viesnīcas" . Nu diezgan monopols. ēdiens ir sūdīgs un baigi dārgs.
Mēs gan tāpat jau esam pārmaksājuši mūsu gidam, kurš pērk mums ēdienus ar savu vietējā atlaidi.

Pēc maltītes apstaigājām un pabildējām svēti Gosainkundas ezeru

Skats šeit tāds it kā mēs būtu uz Mēness Marsa un paradīzē vienlaicīgi.

Mēģinam dzert pēc iespējas vairāk ūdeni - svarīga štelle kalnos

Mūsu lieliskā viesnīca

Man tā kā galvas sāpes un reiboņi ir pamazām atkāpušies, bet Lieņuks vēl netiek no tā vaļā.
Vakarā vēl uzzinājām to, ka arī galva sāp no tās apsaldēšanas.
ĻOTI svarīgi ir lai kāpjot nebūtu iespēja ledainajam vējam tikt ne tik pie galvas, bet arī pie kakla zem pakauša.
Ārstēt to var vēl jocīgāk - jāsilda galvas augša un skausts, noliecot to pie krāsniņas.
Krāsniņa ir vienīgais siltuma avots šeit. To arī Viņi kurina nelabprāt, jo malka taču jānes vairākus kilometrus no daudz zemāk augošjiem īvju un rododendru mžiem.
Vakarā ir drēgns un mēs izlūdzamies vēl 3 pagalītes. Gulēt iet negribās, jo istabiņas ar caurajiem logu rāmjiem un plānajām dēļu sienām starp tām, nemaz nevilina.
Liekas, ka vakarā jau ir zem nulles. Tas jau būtu sīkums, ja būtu tam gatavojušies. ūsu gids arī teica ka šajā laikā parasti te ir siltāks.
Ejam gulēt. Guļammaiss ar komfortu +9 pa virsu divas Jaka vilnas segas. liekas ka būs vēsa nakts, jo tagad jau ir zem nulles.
Grūti iemigt, jo ir auksti un, mazliet iesnaužoties, pamostos ar sajūtu ka nav ko elpot.
kautkā aizmiegu.