Septītā diena.
Brauciens uz LANGTANG dabas rezervātu, lai dotos trekingā.
Atkal ceļamies agri lai paspētu uz autobusu 7:30
Autobuss attiet protams no kādas citas vietas (ielas malas bez norādēm)uz kuru bija jābrauc ar taksi.
Turpat arī "eļļā vārītā kafejnīca" :D kur var paēst gardas brokastis un doties mokošākajā un interesantākajā autobusa sēdēšanas dienā ever.
Autobuss attiet protams no kādas citas vietas (ielas malas bez norādēm)uz kuru bija jābrauc ar taksi.
Turpat arī "eļļā vārītā kafejnīca" :D kur var paēst gardas brokastis un doties mokošākajā un interesantākajā autobusa sēdēšanas dienā ever.
Iekāpām autobusā un mums pat bija kur apsēsties. Govinda mums noorganizēja sēdvietas. dodamies ceļā.
Pagāja laiciņš kamēr izkūlāmies ārā no miskastīgās pilsētas.
autobuss jau no pirmās pieturas bija pārpildīts, bet vēl uz jumta bija tikai mantas.
Pēc kādas stundas jau redzējām pirmos sniegotos kalnus.
Autobuss bija tā piebāzts ka nebija ne druskas brīvas vietiņas.
Atpūtas pauzēs vieglāk bija izkāpt pa logu nekā mēģināt izspraukties cauri cilvēku un mantu sakompresētam mudžeklim.
Šeit var novērot kā puikas mazgā traukus restorāna pagalmā. Patiesībā tīrākais no redzētajiem restorānu backsteidžiem.
Veči kā vienmēr "strādā"
Jautrais autobusiņš turpina ceļu. Braucam pa berdaino serpentīnu ceļu un pēc piektās stundas kastumā un saspiestībā, kur nav kājām vietas, liekas ka tā kā pietiks! bet nē...
Ceļš pamazām kļūst ar vien sliktāks un sliktāks
Bet skati pa logu ar vien iespaidīgāki.
brrīžiem autobusa pakaļgals gāja pāri ceļa malai virs aizas, sajūta tāda kā brauktu ar lidmašīnu.
Nepālā daudz ko cilvēki dara uz ielas, arī mazgā matus un mazgājas paši.
Pēdējās pāris stundas bija īpaši interesantas.
kratījāmies kā tādi kunkuļi pa sviesta kublu. Latvijā to sauktu par augsta līmeņa OffRoad sacensību trasi, bet te brauc ar autobusu. stumt mums tomēr nevajadzēja, bet tas bija vienīgas kas vēl pietrūka. Ar vairākiem piegājieniem tomēr tikām cauri daudzām vietām.
šeit ļoti līdzīgas ainas
Sanāca arī kādas 10 minūtes pagaidīt , jo īsi pirms mums bija nogruvums un traktorītim vajadzēja atbrīvot ceļu no akmeņiem un dubļiem. Spriežot pēc apkārtējā šis traktors te ir uz palikšānu un jāstrādā tam ir diezgan regulāri. Paveicās ka nebijām zem tā nogruvuma :)
kratījāmies kā tādi kunkuļi pa sviesta kublu. Latvijā to sauktu par augsta līmeņa OffRoad sacensību trasi, bet te brauc ar autobusu. stumt mums tomēr nevajadzēja, bet tas bija vienīgas kas vēl pietrūka. Ar vairākiem piegājieniem tomēr tikām cauri daudzām vietām.
šeit ļoti līdzīgas ainas
Sanāca arī kādas 10 minūtes pagaidīt , jo īsi pirms mums bija nogruvums un traktorītim vajadzēja atbrīvot ceļu no akmeņiem un dubļiem. Spriežot pēc apkārtējā šis traktors te ir uz palikšānu un jāstrādā tam ir diezgan regulāri. Paveicās ka nebijām zem tā nogruvuma :)
Iebraucot dabas rezervātā, rūpīgi pārbauda visiem pases un trekinga atļaujas.
Tā jau ir gaisma tuneļa galā :)
Autobuss ik pa laiciņam piestāj un uzņem vēl un vēl pasažierus. Kas viņi uz tā jumta tur kājās stāv? Es tā arī nesapratu kā var tik daudz cilvēku satilpt tādā ne pārāk lielā autobusā. Pietam katram līdzi bija vismaz viena liela un viena maza soma. Citam bija pat 5 lieli maisi.
pēc kādas pusstundas pilnīga OffRoad esam kalnu pakājē pilsētiņā Dumche un drīz jau mūzu galapunktā Syabru Bensi.
un pēc 17:00 esam beidzot galā. "Lieliskais" 10 stundu ceļš bija pieveikts. Veseli 100 km nobraukti.
Viesnīca ok. Tikai jau ir manāmi vēsāks, jo esam 1460 m virs jūras.
pārgurums ir lielāks nekā būtu visu šo dienu strādājis fizisku darbu.
Rīt sākas trekings ! Jē...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru