8

Astotā diena

Labrīt, Man dzimšanas diena :)

Lieliska diena lai dotos augšā Himalajos.

Brokastīs iepazinos ar līdz šim man nezināmu augli - Guava. riktīgi gards, tikai nēsot vēlams pārāk daudz ēst , jo tas veicinot vēdera izeju. :D

Brokastis un varam doties ceļā.

Laiks ir skaidrs un karsts jau no rīta.

takas malā sēdēja armijnieks kurš vēlreiz pārbaudīja mūsu trekinga atļaujas un esam jau uz takas.

sākām kāpt no 1370m ar gājienu lejup, lai varētu kāpt līdz ... nezin cik mēs uzkāpsim. Kad parsām Govindam: "Cik tālu mēs kāpsim?", uz to viņš tikai smaida.

kalnu grēdu ielenkumā mazs ciematiņš.

Tā nav čūska!

Kā jau visur laukos un dažviet arī pilsētā Nepālieši tur kazas. kazas atšķiras no LV kazām. šīm ir garas ausis, gluži kā kokerspanielam. 

Mazie tiltiņi ir tik forši.

es, es un es :D

Jo augstāk kāpj , jo smukāk.

pa ceļam satiekam vietējos, kuri visi sveicinās: "NAMASTE"

Ir nenormāli karsts, jo starp kalnu grēdām aizvējā nogāzes uzkarst saulē un jūties kā uz pannas. atpūtas pauzē no somas izvilkts vēss guava ir superīgs. un vēl smukā gleznainā ainava...

Govinda tikai smaida.

Nepālā esot dažādi apbedīšanas veidi kas tiek piekopti.

1. Līķi sadedzina un pelnus aizpeldina pa upi (kā tas bija Pashupatinah templī)

2. Piesien rokas un kājas un iemet upē, lai to apēd zivis. Vislabāk, ja tas ir divu upju satekā.

3. uznes augstu kalnos un sacērt gabalos, tad izmētāuz visām pusēm, ko apēd plēsīgie dzīvnieki.

4. dažkārt līķi apliek ar akmeņiem, vai arī sadedzina un tad pelnus ieliek akmeņu čupas viducī. Akmeņu krāvumu parasti taisa pēc iespējas augstāk un uz kores.

Lūk kā šis piemēram.

Neskatoties uz to ka ir rudens, daži koki zied arī tagad.

rāpjoties visu laiku augšup pa taku, kas vairāk līdzinās neregulārām kāpnēm ĻOTI ātri sanāk izbadēties un gribas ēst un ēst.

Kabatās sabāstie našķi sāk sarukt.

Piestājam ciematā ar nosaukumu Syabru lai papusdienotu.

labākais ko varēja dabūt ir Dal-bhat, kas ir Nepāliešu nacionālais ēdiens. 

 

Būtībā rīsi ar visādām piedevām. Dall (lēcu zupiņmērce), karri (dārzeņi ar kariju, galvenokārt kartupeļi)iespējams arī vēl klāt ir applaucēti spināti vai vēl kautkas. Kā nu kurā vietā. Citur piedāvā arī vārītu vistas gaļu mērcītē (pārsvarā kauli ar nedaudz gaļu).

Protams neizpaliek mazs svaigs "mīlīgs" čili pipariņš, ko piekost klāt.

Pats labākais šim ēdienam ir tas ka jebkuru sastāvdaļu kaut 5 reiz papildina. Reāla pārēšanās.

Viss, kas vajadzīgs ēšanai tiek saražots tepat uz vietas. Kalna nogāzē izveidotajās terasēs audzē visu. Te arī aug labi, jo ir pietiekami vēss klimats lai augi neizceptos, Bet saule ir kā jau dienvidu saule. Plus no upītēm un strautiem novirzītais ūdens dobes bagātīgi laista.

Šeit nav iespējams piebraukt ar nekādu transportu. Viss kas neaug uz vietas ir jāuznes, ejot pa taciņu. Veikaliņi domāti tikai tūristiem un cenas ir riktīgi dārgas.

Viena no retajām vietām kur ir ceļu norādes.

Ar dzeloņdrātīm ieskautā armijas dežūrvietiņa. Armijnieki arī paši aiz šīs sētas audzē kāpostus, kartupeļus un spinātus.

Pa nakti palikām kādā būdiņā ko sauca par viesnīcu. vakarā bija vēsi +8 grādi.

Savelkam džemperus cimdus un šalles, kuras pirms tam likās pilnīgi lieks smagums, ko stiept.
Ēdam svētku vakariņas ar popkornu, jo kūku šeit dabūt nevar. Man patīk. Forša dzimmene.

Mūra mājiņa,  ar dēļiem atdalīta istabiņa, ir drēgns, noģērbšanās un ielīšana guļammaisā prasa saņemšanos.

Ar labunakti. Tālumā var dzirdēt pērkona negaisu un pa loga šķirbām svilpo vējš. cerams ka jumts nav caurs ...