12

 Divpadsmitā diena.

Mostamies un ejam.
pa nakti ūdens pudelē uz palodzes ir sasalis klucī.
izrādās rītausmā ir -10 grādi. Tā neko :)
kārtīgi sapakojāmies ar šallēm un cepuri. savilkām visus džemperus zem vasaras jaciņas un sākam kāpt lēnām.

Leģenda vēsta ka Gosain kunda ezeru radījis Šiva, ar savu zizli (tā neptūna dakša)iesitot zemē.

ezers tiešām skaists

Te ir avoti kur itkā Šiva savu dakšu iecirtis un tāpēc te nāk ūdens.
Vietējie to uzskata par ļoti svētu vietu un tāpēc arī te ir sakarinātas neskaitāmas karodziņu virtenes

pilnīgs minimālisms

Turist style :D

Vēl tikai kādi ~500 metri līdz kalnu pārejai kuru šķersosim

pāreju šķērsot vēlams ir rītausmā, jo tad ir mazāk griezīgi aukstā vēja un arī smukāks skats, jo nav mākoņu.

Rāpjamies

jāiepozē arī :D

šitais ir riktīgi jautrais onka no Austrālijas, vakarā viņš mums stāstīja visādus aizraujošus "mednieku" stāstiņus pas saviem ceļojumiem

nav vairs tik grūti kā vakar, varbūt palīdz adrelanīns no prieka ka esam jau dafiga augstu un vairs nav tālu līdz virsotnei.

grūts bet foršs kāpieniņš

domā ka tikai Latvijas plakanumā dzīvojošie aizelšas pēc 3 soļiem - NĒ ...

te mēs mazliet uz mēness pastaigājām ... :D

Jāatpūšas ir biežāk nekā bieži

un tā, tagad ir pienācis laiks ka beidzot liekam mīksto ūdens dezinfekcijas tabletēm un sākam dzert dzīvu ūdeni.
Šeit tas ir tik tīrs un dzidrs - kā kristāliņš.
un garšīgs arī, tikai zobi salst.

Pats augstākais ezers Syria kund (saules ezers)
Jo tas atrodas Syria kalna pakājē un tas iegūst vis vairāk gaismas

Jēēē - te nu tā ir augstākā vieta mūsu kāpienā

~5123m virs jūras.
Sajūta ir superīga :)
un skats arī...

Uzcēlām savu "sapņu namu"

un odamies lejup....
tā tikai liekas ka tepat jau ir tā vieta kur sākas mākoņi.
īstenībā tur vēl 3 ieplakas pa vidu ir, kuras no augšas nevar redzēt.

un tā tik liekas ka uz leju ir vieglāk kāpt. Nu jā, tik ātri nevar aizelsties, bet slodze uz kājām ir ...uhh

Maza maza meitenīte sēž uz akmens

Esam jau diezgan zemu un kārtējā dēļu būdiņa ar nosaukumu "Hotel", kur pārnakšņot.
Tā ir ierasta lieta kalnu naktsmītnēs, kad cilvēki pulcējas ap vienīgo siltuma avotu - krāsniņu, kuru mājiņas darbinieki kurina nelabprāt. un jo augstāk kalnos , jo mazāk malkas, bet tur tieši tas siltums ir visnepieciešmākais. Malka jānes no lejas.
Satikām Gan individuālus, gan ceļotājus grupās no visām pasaules malām.
3 cilvēki no šveices, kuri ceļo un bija līdz nepālai atbraukuši ar motocikliem.
 Divi Kanādas onkuļi ,kuri atkal uzstājas ar saviem jautajiem stāstiem :) runāja gan pārsvarā viens. Otrs tikai apstiprināja :D "Mhm" "yea" "o, That's right"
Beļģi, kuri atteicās braukt ar trako autobusu līdz galam.
Izraelieši, kuri uzvedās līdzīgi krieviem (izraēlieši parasti šeit taisot problēmas) un sieviete no Lielbritānijas, kas ceļo viena un domā ka citi nav tik drosmīgi kā viņa... un vēl daži kuri gāja līdzīgā ātrumā ar mums

Vēl joprojām ir auksts, bet ne tik ļoti.
un malku šeit arī vairs tā netaupa, kā tas bij augšā.
jāpaēd vakariņas un čučēt.
Mjā, ēdienkarte neatšķiras no iepriekšējām 6 naktsmītnēm ne ar dizainu maketam ne ar piedāvātajiem ēdieniem. Varbūt vienīgi tas ka jo augstāk virs jūras, jo sliktāka kvalitāte un mazāka porcija. tā ka šis jau ir zemāk , tad ier ok.
izrādās ka ēdināšanas bizness ta pieder vienai kompānijai visā Langtang reģiona kalnu masīvā.
Līdz rītam !