18

Astoņpadsmitā diena.

Kā jau bija sagaidāms, migla darīja savu darbu un neko daudz no saullēkta un sniegotjām virsotnēm neredzējām.

Saulīte kā izlīda no miglas, kas bija starp kalnu virsotnēm - tā arī ielīda miglā kas ir virs kalnu virsotnēm. Še moments starp abām miglām :D

Nu nekas, paēdām brokastu Champa putriņu smukā vietā

papļāpājām

un devāmies uz visuma beigām  - :D 

nu nē, brauksim uz Bhaktapur. pilsētu kas ievērojama ar savu arhitektūru.

pa ceļam, ejot uz autobusu, iemetām aci Nagarkotas skolā

un pienotavā

vistas vienkārši ganās pa ielu

Autobuss šeit iet ļoti bieži - reizi 30 min.

izbaudījām arī lieliskāko un foršāko ceļošanas veidu Nepālā - uz jumta braukšanu.

pasākums varen jautrs.

ir gan savi plusi gan mīnusi.

Pirmkārt svaigs gaiss un neviens nekāpj uz galvas kājām un necenšas savu somu tev nolit klēpī.

otrkārt nav priekšā esošais beņķis, kas parasti ir 20 cm par tuvu.

treškārt skaistas ainavas var skatīt "pilnā izšķirtspējā"

ceturtkārt bedres labi jūt uz cietā jumta bagažnieka, kur vēl kautkāds ass bleķis bij atskrūvējies.

piektkārt ļoti jāseko līdzi vadiem virs ceļa, jo tie ir tik zemu ka bez kārtīgas pieliekšanās pa apakšu cauri netiek. Un vadu Te ir daudz - it sevišķi pilsētās.

sestkārt ir daudz drošāk, jo ja autobuss nolido no kraujas tad var paspēt nolēkt, bet tie kas iekšā autobusā pārvēršas par tefteli.

septītkārt - ļerkstoši čerktoši kliedzoši dārdošā mūzika lielā skaļumā gandrīz nebija dzirdama no salona :)

Bhaktapuras nomalē iegriezāmies paēst otrās brokastis.

tādu "Supertīro" virtuvi es vēl nebiju redzējis.

viss ar sodrējiem un eļļu.

izskatījās ka te kādus 10 gadus nekas nav tīrīts.

Savukārt Samosas un saldie eļļā vārītie pīrādziņi bija ļoti garšīgi :)

cilvēki žāvē tiko novāktos rīsus.

Bhaktapuras nomale, kas nav tūristu daļa ir vienkārši liela miskaste. Liela izgāztuve ar mājām pa vidu.

par ieeju pilsētā noplēsa 15$ no cilvēka. Nu ja jau esam atbraukuši, jāiet vien ir.

Iekšā ir mazliet tīrāks.

un veči jau atkal sēž un neko nedara :D tas ir apbrīnojami.

Skulptūras un vecas mājas te pa pilnam

Nepāļi ir tiešām mazi. tā ir eja uz kādu pagalmu :D

Tempļi tempļi - biezā slānī...

Jāuztaisa taču arī kāda čiksu bilde spogulī :D

Nēsmu baigais senās arhitektūras fans, bet kokgriezumi fasādes detaļās tiešām skaisti un tik rūpīgi izcakināti.

Mandalu zīmētājs

līdzīgi kā Bandipurā cilvēki piekopj simtiem gadu vecās tradīcijas graudu žāvēšanā uz ielām.

Templis.Nenoskaidrotu iemeslu dēļ pie tempļiem bieži redzami spoguļi.

suvenīri

Bhaktapura ļoti līdzinās Katmandu Darbar laukumam.

viss pilns ar tempļiem un templīšiem un gar malām mazi veikaliņi un tirgošanās galdi ar 1000 dažādiem krāmiņiem, suvenīriem, un citiem fiņķikiem priekš tūristiem.

kāds mīļš dzīvnieciņš :D 

sena ūdens ņemšanas vieta. skulptoru fanāzijai nav robežu. pietam tur noteikt ir kāds releģisks pamatojums...

pēkšņi uznāk silts lietutiņš. tik ātri nomazgā putekļus un izdzenā tūristus :)

patīkams svaigums pēc lietus

Mo-mo , nu ļoti garšīgi. tas bija rī vienīgais ko šajā tirgotavā varēja dabūt.

Autobuss, kas ved uz Katmandu, ar vietējo padomiem ir pavisam viegli atrodams.

pēc nelielas maldīšanās arī beidzot atradām Thamel rajonu un drīz vien jau bijām viesnīcā. Pavisam bez skata, bet toties lētāk un iekšpagalmā - tas nozīmē daudz klusāk.

Arlabunakti - rīt šopings.